Mūzikas veidošanas izmaksas un laiks

muzika

Mūzikas mākslinieki parasti tiek uzskatīti par brīvdomātājiem, kas neko citu nedara, kā tikai visu laiku uzstājas dažādos koncertos un izklaidējas, bet patiesībā paskatoties uz mākslinieku ikdienu pavāres pavisam cita bilde un ir skaidrs, ka arī mūzikas radīšanā ir jāiegulda ļoti daudz savs laiks un tas nebūt nemaksā tik lēti kā varētu likties.

Sākumā jau mums ir jāsaprot tas, ka lai kļūtu par ekspertu jebkurā industrijā ir vajadzīgi vismaz 5 līdz 10 gadi smaga darba un šajā laika posmā parasti ir ļoti grūti dabūt jebkāda veida ienākumus no tā, ko tu tikai vēl mācies. Tāpēc arī mūziķi, parasti pirms kļūst slaveni un atpazīstami ilgus gadus ir dzīvojuši no algas līdz algai knapinoties un strādājot vienu darbu pa dienu, bet mācoties mūziku pa nakti. Šie cilvēki ir sapratuši, ka mūzikas veidošana ir tas, ko viņi grib no savas dzīves panākt un tad arī ir uzstādījuši to, kā galveno mērķi un viss pārējais līdz tam tad arī mazsvarīgs un tāpēc topošie censoņi ir gatavi strādāt vairākus darbus un vēl paralēli mācīties šo mākslu lai pēc kāda laika tad varētu sasniegt savas karjeras virsotni veidojot pasaules līmeņa dziesmas un melodijas. Protams, iespējams, ka jau pirmajos gados mūziķis iegūs sev mazu fanu pūli, bet tikai ar nopietnu darbu un neatlaidību viņam būs iesējams šo mazo cilvēku daudzumu pārvērst par tiem desmitiem vai simtiem tūkstošu cilvēku kas tad arī būtu spējīgi nodrošināt viņam pietiekamus ienākumu avotus pērkot viņa daiļdarbus. Un pēc tam, ja arī šāds līmenis ir sasniegts, tikt līdz miljoniem fanu jau būs vēl grūtāk un būs nepieciešama vēl lielāka pacietība.

Ja mēs runājam par izmaksām, tad noteikti šis mācību process nav lēts, jo lai gan vairāk par mūzikas instrumentu, labu datoru un ierakstu mikrofonu mūsdienās jaunajiem censoņiem nav vajadzīgs, tomēr viņiem ir jāspēj sevi uzturēt visu šo laiku, kamēr notiek mācības un tāpēc ir gadījumi, kad mūziķis paņem patēriņa kredītu un dzīvo no aizņēmuma, cerot, ka tas reiz atmaksāsies un kad viņam beidzot izdodas iegūt pirmo ierakstu līgumu vai arī pārdot biļetes uz savu koncertu viņam liela daļa no šīs naudas ir jāatdod aizdevējiem. Pēc tam, kad jau mūziķis sāk kļūt atpazīstamāks, tad arī viņa izmaksas aug, jo ir vajadzīga labāka skaņu aparatūra, menedžeri, kas ieplāno koncertus un mārketinga speciālisti, kas palīdz reklamēt mākslinieka darbus. Bet ja jau mākslinieks ir nonācis tik tālu, ka viņam ir nepieciešami visi šie pakalpojumi tad noteikti, ka viņam arī naudas plūsma ir daudz lielāka un tāpēc to atkal investējot sevī un savā mākslā ir iespējams nākotnē panākt vēl lielākus panākumus!

Mūzikas vēsture

muzikas vesture

Mūzika cilvēku kultūrās ir bijusi jau no laikiem pirms cilvēki bija izgudrojuši rakstību un apskatot dažādas kultūras ir redzams, ka pilnīgi visās kultūrās vienalga vai tās ir attīstījušās uz salas vai pilnīgi noslēgtas no apkārtējām civilizācijām, tomēr tajās visās ir izveidojusies kāda veida mūzika. Tas savukārt liek noprast to, ka mūzika ir viena no cilvēku izteiksmes pamatelementiem un tā ir radusies jau 50 tūkstošus gadu iepriekš Āfrikas reģionā pirms vēl cilvēki bija izplatījušies pa visu plašo zemeslodi. Visticamāk, ka mūsu senie senči jau pat pirms valodas iemācījās izteikt kādas primitīvas emocijas ar skaņām un tā tad arī varētu būt radusies pirmā mūzika, tieši tāpat, kā tas ir dzīvnieku pasaulē, kur dažādām dzīvnieku sugām ir savas pārošanās dziesmas, kā arī vienkārši saucieni un pat cīņas saucieni. Un, ja šādas līdzīgas skaņas izdvesa arī mūsu senie senči tad varētu būt, ka no tām tad arī izvēlās mūzika un mūzikas spēlēšana. Pirmais mūzikas instruments visticamāk ir bijusi paša cilvēka mute, jo ar muti ir iespējams izdot dažādas skaņas sākot no bļaušanas un svilpošanas līdz klikšķiem, klakšķiem un ūjināšanas. Visa mūzika kas ir tikusi veidota pirms rakstības tiek saukta par pirms-vēstures mūziku un mums nav nekādu patiesu pierādījumu, kāda šī mūzika varētu būt bijusi un kā tā tika spēlēta un cik bieži. Vienīgās pazīmes par šādas mūzikas eksistenci ir dažādu mūzikas instrumentu arheoloģiskie atradumi un mūzikas stilu nodošana no paaudzes paaudzē dažādās kultūrās kas ir izdzīvojušas vai nu līdz mūsdienām vai arī līdz tam laikam kad tika sākta rakstība.

Mūzika ir visu kultūru sastāvdaļa, bet katrai kultūrai mūzika var nozīmēt kaut ko citu un kur vienā kultūrā mūzika tiek izmantota priecīgos brīžos lai izrādītu prieku un laimi tur citā atkal mūzika var tikt spēlēta bēdu brīžos. Mūzikā vienmēr ir iespējams atpazīt katras noteiktās kultūras gan ekonomiskās gan socioloģiskās iezīmes un mūzikas vārdos ir iespējams atpazīt gan mūzikas mākslinieka raksturu un vēlmes gan arī mūzikas sarakstīšanas laika kopējo noskaņu un sociālo stāvokli. Ja padomājam, cik ļoti atšķiras mūsdienu mūzikas žanri no, piemēram, klasiskās mūzikas tad ir arī redzams cik ļoti cilvēki ir mainījušies šo dažu gadsimtu laikā un ja mēs varētu dzirdēt mūziku kas tika spēlēta pirms mūsu ēras tad tā būtu pavisam dīvaina pieredze, jo tā būtu pilnīgi nesaprotama tāpēc, ka mums ar šiem cilvēkiem, kas tad dzīvoja kopīga nebūtu praktiski nekā! Mūzikas attīstība iet līdzi ar cilvēku attīstību un ar katru gadu un katru gadu desmitu tiek veidotas aizvien jauni un jauni mūzikas paveidi jeb žanri un tas, kāda mūzika cilvēkiem patīk parāda kāds ir patreizējais cilvēku i=domu gājiens un kopējās emocijas. Padomājiet cik daudz mūziķu pasaulē katru gadu rada dziesmas, ko ikdienā klausās ļoti maza daļa no kopējās kultūras, jo lielākā daļa klausās tikai populāro mūziku, kas tad arī ir radīta tieši lai būtu pievilcīga visiem. Bet šie mazākie žanri tad ir ļoti daudz un dažādi un par tiem būtu iespējams sarakstīt vēl neskaitāmus šādus rakstus.

Galvenais ir jāsaprot, ka mūzika vienmēr ir gājusi kopā ar cilvēku un kopš mēs iemijāmies rakstīt tad šī mūzika ir palikusi klausoties to mēs varam iegūt nelielu ieskatu tajā, kāda dzīve bija agrāk. Un nākotnes cilvēki atskatoties uz mūsdienu populārajām dziesmām arī varēs tieši tāpat iedomāties, kāda dzīve bija mūsdienu laikmetā.

Mūzikas filozofija

muzikas domasana

Mūzikas filozofija vai arī filozofija par mūziku ir zinātnes novirziens, kurā tiek apskatīti dažādi fundamentāli jautājumi par to, kas ir mūzika, kā tā rodas, kā tā ietekmē mūs un kāpēc vispār mūzika pastām. Mūzikas filozofijā parasti tiek apskatīti jautājumi, uz kuriem nav tik vieglas atbildes, kā, piemēram, “kā mūzika iespaido cilvēka prātu?”, “ko mūzikas vēsture vēstī par mūsu pašu vēsturi?”, kā arī “kāda ir mūzikas jēga?” un “kāda ir mūzikas definīcija?”. Visi šie jautājumi, kā jau jebkurā filozofijas novirzienā tiek nemitīgi diskutēti un tiem nav iespējams atrast vienotu atbildi jo nemitīgi tiek atrasti aizvien jauni un jauni pierādījumi un arī šie cilvēki, kas nodarbojas ar filozofēšanu par mūziku, savā starpā strīdoties nereti nonāk pie dažādām jaunām atklāsmēm.

Primārais šīs filozofijas jautājums parasti ir, kas tad ir mūzika un kāda ir tas definīcija? Un šeit tad arī kā jau filozofijā domas dalās, bet pamatā tiek noteikt, ka mūzika ir organizēta skaņa, kura ietver notis, harmonijas un melodiju, kā arī ritmu un citas mūzikas izteiksmes līdzekļus. Vienkārši definējot mūziku kā organizētu skaņu nebūtu pareizi, jo tad jebkura cilvēka balss būtu mūzika, bet tā gluži nav un lai gan mūzikas ritmi un stili nemitīgi attīstās un mainās, tomēr pamatā tiek noteikt kāds vienots standarts kam tad būtu jāizpildās, lai kādu skaņu varētu saukt par mūziku. Padomājiet cik daudz un dažādi mūzikas stili patiesībā ir pieejami sākot no repa līdz klasiskajai mūzikai un no metāla līdz šlāgeru mūzikai. Un noliekot blakus divas šādas pilnīgi dažādas skaņas ir grūti saprast, kā tās var būt radījusi viena un tā pati suga, bet nenoliedzami mēs visi atzītu, ka abas tās ir jāuzskata par mūziku.

Ļoti populāri mūzikas filozofijas novirzieni ir arī tie, kas apskata mūzikas efektus uz emocijām intelektu, garastāvokli un citām cilvēciskām lietām. Nevienam nav noslēpums, ka pēc laba mūzikas gabala var uzlaboties oma, likties, ka ir papildus enerģija un dzīvesprieks, bet kā tieši šie efekti notiek un kā mūzika var ietekmēt cilvēka smadzenes vēl līdz šim neviens tā īsti nav atklājis. Tāpēc arī filozofijas zinātne mēģina diskusiju ceļā noteikt tieši visus šos faktorus.

Bet lai gan filozofija ir ļoti noderīga un ir spējusi cilvēcei dot dažādus labumus, tomēr bez tiešām zinātniskiem pamatojumiem spekulēt un domāt par kādām lietām ir ļoti grūti. Tieši tāpēc līdz ar filozofiju vajadzīga ir arī mūzikas zinātnes attīstība, kas tad mēģinātu atbildēt uz šiem jautājumiem, ko filozofi ir uzdevuši ar zinātniskiem paņēmieniem un tādā veidā tad arī pastiprinātu mūsu visu zināšanas par mūziku un par tās ietekmi uz mums pašiem.

Mūzikas bizness

muzikas bizness

Vispasaules mūzikas bizness 2014. gadā apgrozīja aptuveni 15 miljardus ASV dolāru, bet vēl 2005. gadā šis apgrozījums bija 20 miljardi dolāru, kas iezīmē kopējo mūzikas industrijas peļņas un apgrozījuma sarukumu. Bet tas, ka mūzikas industrijas apgrozījums krīt nenozīmē, ka mēs klausāmies mūziku mazāk un tieši otrādāk, mūzika nu ir kļuvusi daudz pieejamāka un cilvēki to klausās daudz vairāk gan savos mobilajos telefonos, gan datoros gan radioaparātos. Kopējā mūzikas industrija visā pasaulē noteikti ir milzīga, jo tai būtu jāieskaita visi magnetafonu, mūzikas atskaņotāji un visas ierīces, kas saistītas ar mūzikas klausīšanos un atskaņošanu, paši mākslinieki un visu mūzikas pārdošanas rādītāji un tikai tad klāt vēl nāktu šie 15 miljardi, kas pamatā tad ir dati no lielākajām mūzikas kompānijām un viņu pārdotā mūzikas apjoma.

Pamatā šobrīd pasaulē ir 3 lielās mūzikas kompānijas, kas tad arī sastāda aptuveni 80-90% no kopējā pārdotās mūzikas un koncertu apjoma, un visi pārējie tiek uzskatīti par individuālajiem jeb neatkarīgajiem mūzikas ierakstiem, jo to ir daudz, bet to peļņa pamatā ir maza.

Mūzikas industrijas un biznesa aizsākumi ir meklējami Volfganga Amadeja Mocarta laikā, kad viņš savu mūziku sāka pārdot dažādos mūzikas mākslas darbos, jeb mums zināmi, kā koncerti. Pirms viņa mūzika pamatā tika spēlēta tikai aristokrātiem un pasaules elitei, bet pēc Mocarta tad arī sākās mūzikas pārdošanas laikmets, jo pat Mocarta sieva pēc viņa nāves turpināja komercializēt viņa mākslas darbus koncertos memuāros un manuskriptos, tādā veidā radot pirmo mūzikas slavenību un arī pirmo mārketinga kampaņu kādai slavenībai. Kopš tā laika tad arī mūzika ir tikai kāpusi savā izplatībā līdz pat 20. gadsimta vidum un beigām, kas sākās mūzikas ieraksti analogā formātā un tas radīja mūzikas biznesa uzplaukumu. Plates, kasetes un diski visi tika pārdoti ļoti lielos daudzumos un kompānijas, kas to darīja ieguva ļoti lielu peļņu un apgrozījumu, bet līdz ar digitālās mūzikas ienākšanu tirgū tad lai gan mūzikas klausīšanās ir kļuvusi vēl daudz reižu pieprasītāka, tomēr peļņa un apgrozījums muzikantiem zūd un tas ir tāpēc, ka patlaban muzikanti paši daudz vairāk sāk sevi tā teikt “menedžot” un viņiem nav vajadzīgi lielie uzņēmumi lai radītu dziesmas un lai tās pārdotu, jo tas pats notiek automātiski dažādos interneta veikalos un pēdējā laikā arī straumēšanas platformās.

Mūzikas bizness ir piedzīvojis visai ievērojamas pārmaiņas un visticamāk, ka pašlaik mākslinieki sāk pelnīt lielāku daļu no šī apgrozījuma, jo pirms tam lielākā daļa aizgāja tieši mūzikas uzņēmumiem, kuru radītāji kļuva par miljardieriem. Bet tagad nauda aizplūst pie pašiem māksliniekiem un visticamāk, ka arī nākotnē aizvien vairāk un vairāk notiks tieši šī fragmentācija un katrs mākslinieks būs par sevi veidojot savu mākslu, to izplatot un pa taisno saņemot arī no tās naudu, un vienīgās lietas, kuras vajadzēs organizēt būs ierakstu studijas un dzīvie koncerti, kur noteikti vēl ilgi paliks šīs lielās kompānijas.

Mūzika kā mākslas forma

muszikas maksla

Mūzika ir tā mākslas forma un izteiksme, kuru mēs dzirdam un ar ko mēs saskaramies katru dienu neatkarīgi no tā vai mēs klausāmies mūziku braucot automašīnā vai ieejot veikalā tiek spēlēta jaunākā mūzika. Mūzika ir visizteiksmīgākā un emocionālākā mākslas forma, kā arī vispopulārākā jo mūzika tiek lietota visu laiku, un cilvēki mūsdienās vienkārši nespēj iedomāties strādāšanu atpūtu un izklaides bez mūzikas, kas man savukārt liek jautāt, kas tad īsti ir mūzika un kāpēc tā tiek dēvēta par mākslas formu?

Mūzika sastāv no skaņu, tempa, toņu un skaļuma izmaiņām un katra dziesmai vai dziesmu žanrs parasti izmanto visas šīs skaņas iezīmes savādāk, lai mēģinātu nodot emocijas un domas no viena cilvēka citam. Mūzikas ritmus un skaņas parasti mēs saprotam neatkarīgi no tā vai mūzika ir veidota valodā ko mēs saprotam vai tieši otrādi kādā citā valoda vai pat mūzika var būt arī bez vārdiem vienkārši izpildīta uz dažādiem vai viena instrumenta. Un, protams, var būt arī mūzika kas tiek spēlēta tikai to dziedot un arī šādā veidā radot harmonijas un nododot emocijas. Mūzika, kā mākslas veids ļauj cilvēkiem izteikties un izteikt savas sajūtas un izjūtas par patreizējo laiku, kā arī pasapņot par nākotni un atcerēties pagātni tādā veidā radot kaut ko pavisam jaunu un nododot šīs emocijas visiem mūzikas klausītājiem.

Mūzikā ir daudz un dažādi mūzikas stili, sākot no klasiskās mūzikas, Blūza un tradicionālās mūzikas, līdz mūsdienu elektroniskajai un deju mūzikai, kas ir pavisam savādākas un ļoti atšķiras no iepriekš minētajiem stiliem. Ja salīdzinām klasisko mūziku ar, piemēram, mūsdienu repu tad liekas, ka šiem abiem mūzikas stiliem ir ļoti maz kopīgu lietu, bet tomēr abi šie stili ir māksla un tiek ievietoti šajā mūzikas mākslas kategorijā, kurā tad ietilpst jebkuras skaņas, kas nav troksnis. Nereti pat dažādas pilsētas skaņas un putnu dziesmas tiek sauktas par mūziku un tas ir tieši tāpēc, ka tās nav vienkārši nejaušas un ir tīši veidotas lai nodotu kādu informāciju.

Mūzikas māksla, ko mēs ikdienā klausāmies atspoguļo to cilvēku tā laika izjūtas, kad šī mūzika tika izveidota un tā, kā mēs nemitīgi mainām gan savas mūzikas klausīšanās stilus gan arī nemitīgi tiek izveidotas jaunas dziesmas, tad arī visu laiku mēs klausāmies pašu jaunāko informāciju un jaunākās izjūtas par to, kas notiek mums apkārt un šo populārāko mūzikas mākslinieku domas un emocijas. Mūzika tiek uzskatīta par vienu no spēcīgākajām un labākajām mākslas formām, kas ir spējīga mūs gan uzmundrināt gan nomierināt un arī pārdzīvot dažādas dzīves grūtības un tieši tāpēc tad arī mēs ikdienā klausāmies šo mākslas formu – mūziku!

Kompozīcija – Skaņdarba radīšana un atskaņošana

kompozicija

Kompozīcija no angļu valodas (composition) ir mūzikas radīšanas māksla kur tiek izmantotas notis, atmiņa, harmonijas, dažādas skaņas un dažādi mūzikas instrumenti. Tas pamatā nozīmē to, kā tiek radīta mūzika ar visām šīs darbības izrietošajām sekām sākot no mūzikas melodijas izveidošanas līdz vārdu komponēšanai un arī dažādu versiju izveidošanai, lai varētu šo skaņdarbu noslīpēt un tālāk vai nu ierakstīt pa taisno kā gatavu skaņdarbu vai arī pierakstīt uz nošu lapas un radot skaņdarbu jeb muzikālo kompozīciju kuru pēc tam var spēlēt gan pats autors gan arī citi mākslinieki.

Dziesmu radīšanā parasti tiek izmantota nošu lapa klasisko dziesmu komponēšanā, bet modernā mūzika tiek veidotu vai nu ar datoru vai arī pa taisno uz mūzika instrumenta un šo skaņu vai nu atceroties vai arī ierakstot digitālajā vai analogajā diktofonā vēlākai atskaņošanai. Agrākos laikos, pirms modernajām tehnoloģijām mūzika tik pamatā radīta komponista galvā un pierakstīta uz papīra, bet pēc tam viņš pats vai arī kāds cits cilvēks diriģēja kori, kas tad arī radīja gatavo skaņdarbu.

Mūzikas komponēšanai, ja tā notiek uz nošu lapas ir jābūt ļoti precīzai bet pat tad, ja šis skaņdarbs tiek pareizi uzrakstīts, tas tomēr var tikt izpildīts dažādāk atkarībā no tā, kāds mākslinieks to izpilda. Tas ir tāpēc ka mūzika, kas ir bijusi iepriekš pierakstīta ar notīm nesēj izteikt vis informāciju par to, kā mākslinieks to ir iedomājies sākot no skaļuma līdz tempam, kā arī balss īpatnībām un mūzikas instrumentu īpatnībām. Un pat pats komponents vēlāk cenšoties reproducēt savu izveidoto skanējumu var to atskaņos mazliet savādāk, jo ne vienmēr ir iespējams tikai pēc notīm atcerēties tieši to, kā šis mākslas darbs bija domāts un tāpēc mūsdienu tehnoloģijas ar skaņas ierakstiem šai industrijai ir visai ievērojami palīdzējušas. Šī prasme, jeb iemaņas spēlēt no notīm kāda cita mākslas darbu tiek saukta par interpretāciju un pat pats komponists kad viņš pēc mākslas darba izveides to atspēlē tiek dēvēts par interpretatoru. Protams interpretācijā ir tikai noteikti mūzikas aspekti ar ko ir iespējams variēt, bet pamatā jau visas notis ir izveidotas un tas tad arī nosaka skaņdarba gaitu lielos vilcienos, bet tieši šīs mazās izmaiņas arī var radīt ļoti iespaidīgus efektus.

Mūzikas komponēšana var notikt gan viena cilvēka galvā gan vienatnē uz papīra, bet ir iespējams arī mūziku veidot grupās, kopā mēģinot atrast labāko skanējumu un tad to pierakstot vai uzreiz nospēlējot. Mūzika ar mūsdienu tehnoloģijām var tikt veidota arī tikai ar datora palīdzību atskaņojot dažādus mūzika instrumentus pēc savas sirds patikas un tādā veidā mūsdienu komponistiem ir ļoti lielas priekšrocības, ja salīdzinām viņus ar senatnes māksliniekiem!

Mūzika un internets

muzika

Internets savas pastāvēšanas 25 gados ir spējis izaugt līdz vienai no svarīgākajām mūsdienu dzīves sastāvdaļām kur mēs visi meklējam informāciju par visdažādākajām lietām sākot ar pamācībām kā gatavot ēst līdz pat tam, kā dzīvot savu dzīvi. Internets pēkšņi mums ir devis iespēju iegūt teju vai jebkādu informāciju, kāda mums ir vajadzīga. Bet internets ir arī ļāvis dažādām nozarēm kļūt daudz lētākām un pieejamākām plašākai sabiedrībai. Un viena no šādām nozarēm noteikti ir arī mūzika, jo dažādi servisi ir ļāvuši mūzikai kļūt tik pieejamai, ka pa to praktiski vairs vispār nav jāmaksā. Bet tā tas visu laiku nebija un pašos interneta sākumos mūzikas pirātisms bija ļoti nopietna lieta, pret kuru mūzikas industrija ilgi un dikti cīnījās beigu beigās uzvarot, bet nepagāja ne 10 gadi un mums mūzika ir brīvi pieejama!

Mūzika un tās klausīšanās ir cilvēku dzīves viena no pamata sastāvdaļām un mēs ikdienā klausāmies mūziku gan lai vienkārši labi pavadītu laiku gan lai sevi uzmundrinātu un arī lai nomierinātos. Tāpēc arī vienmēr ieejot kādā veikalā skan radio vai arī pašu veidoti mākslinieku saraksti, mums visiem automašīnās ir magnetolas un skaļruņi lai mēs varētu klausīties tās dziesmas, kas mums patīk un pat mobilajos telefonos un datoros mēs varam klausīties mūziku gan internetā gan arī novelkot dziesmas uz ierīces cietā diska. Un tāpēc, ka mūzika digitālā formāta ir tikai fails, tad to ir ļoti viegli nokopēt un tāpēc arī mūzikas uzņēmumi un lielie brendi ilgi centās cīnīties ar šo pirātismu, līdz saprata, ka to nav vērts darīt, jo tas tik un tā turpināja izplatīties. Tad arī tādi servisi, kā Spotify un Apple Music sāka parādīties, jo šeit cilvēki pamatā var klausīties dziesmas par brīvu vai nu maksājot mazu ik mēneša maksu vai arī tā vietā izvēloties ik pa laikam klausīties reklāmas no dažādiem reklāmdevējiem. Un, lai gan no šiem servisiem māksliniekiem ienāk daudz mazāki naudas apjomi, jo par katru klausīšanās reizi tiek maksāta simtā daļa no centa vai pat vēl mazāk, tomēr tas ir labāk nekā tad, ja pilnīgi visa šo mākslinieku mūzika tiek lejupielādēta bez maksas pirātiskajās tīmekļa vietnēs. Un visticamāk, ka laikam ejot arī šīs maksas varēs palikt lielākas, jo aizvien vairāk un vairāk cilvēku sāks izmantot šos servisus un tas savukārt piesaistīs gan vairāk reklāmdevēju gan arī vairāk dziesmu atskaņošanas reižu, kas savukārt dos māksliniekiem lielākus ienākumus.

Mūzika un mūzikas nozare uz visiem laikiem ir mainījusies un tas ir tāpēc, ka internets ir ļāvis patērētājiem mūzikai piekļūt daudz ātrāk un vieglāk nekā tas jebkad ir bijis iespējams un pamatā jau tas ir tāpēc, ka uzņēmīgi cilvēki ir spējuši atrast īstos kontaktus un iegūt mūzikas industrijas lielāko mākslinieku un skaņu ierakstu uzņēmumu labvēlību un sapratni par to, ka vairs nekad nekas nebūs tā kā agrāk un 10 līdz 30 Eiro maksāšana par vienu disku, jeb albumu ir jāaizmirst!