Mūzikas filozofija

Mūzikas filozofija vai arī filozofija par mūziku ir zinātnes novirziens, kurā tiek apskatīti dažādi fundamentāli jautājumi par to, kas ir mūzika, kā tā rodas, kā tā ietekmē mūs un kāpēc vispār mūzika pastām. Mūzikas filozofijā parasti tiek apskatīti jautājumi, uz kuriem nav tik vieglas atbildes, kā, piemēram, “kā mūzika iespaido cilvēka prātu?”, “ko mūzikas vēsture vēstī par mūsu pašu vēsturi?”, kā arī “kāda ir mūzikas jēga?” un “kāda ir mūzikas definīcija?”. Visi šie jautājumi, kā jau jebkurā filozofijas novirzienā tiek nemitīgi diskutēti un tiem nav iespējams atrast vienotu atbildi jo nemitīgi tiek atrasti aizvien jauni un jauni pierādījumi un arī šie cilvēki, kas nodarbojas ar filozofēšanu par mūziku, savā starpā strīdoties nereti nonāk pie dažādām jaunām atklāsmēm.

Primārais šīs filozofijas jautājums parasti ir, kas tad ir mūzika un kāda ir tas definīcija? Un šeit tad arī kā jau filozofijā domas dalās, bet pamatā tiek noteikt, ka mūzika ir organizēta skaņa, kura ietver notis, harmonijas un melodiju, kā arī ritmu un citas mūzikas izteiksmes līdzekļus. Vienkārši definējot mūziku kā organizētu skaņu nebūtu pareizi, jo tad jebkura cilvēka balss būtu mūzika, bet tā gluži nav un lai gan mūzikas ritmi un stili nemitīgi attīstās un mainās, tomēr pamatā tiek noteikt kāds vienots standarts kam tad būtu jāizpildās, lai kādu skaņu varētu saukt par mūziku. Padomājiet cik daudz un dažādi mūzikas stili patiesībā ir pieejami sākot no repa līdz klasiskajai mūzikai un no metāla līdz šlāgeru mūzikai. Un noliekot blakus divas šādas pilnīgi dažādas skaņas ir grūti saprast, kā tās var būt radījusi viena un tā pati suga, bet nenoliedzami mēs visi atzītu, ka abas tās ir jāuzskata par mūziku.

Ļoti populāri mūzikas filozofijas novirzieni ir arī tie, kas apskata mūzikas efektus uz emocijām intelektu, garastāvokli un citām cilvēciskām lietām. Nevienam nav noslēpums, ka pēc laba mūzikas gabala var uzlaboties oma, likties, ka ir papildus enerģija un dzīvesprieks, bet kā tieši šie efekti notiek un kā mūzika var ietekmēt cilvēka smadzenes vēl līdz šim neviens tā īsti nav atklājis. Tāpēc arī filozofijas zinātne mēģina diskusiju ceļā noteikt tieši visus šos faktorus.

Bet lai gan filozofija ir ļoti noderīga un ir spējusi cilvēcei dot dažādus labumus, tomēr bez tiešām zinātniskiem pamatojumiem spekulēt un domāt par kādām lietām ir ļoti grūti. Tieši tāpēc līdz ar filozofiju vajadzīga ir arī mūzikas zinātnes attīstība, kas tad mēģinātu atbildēt uz šiem jautājumiem, ko filozofi ir uzdevuši ar zinātniskiem paņēmieniem un tādā veidā tad arī pastiprinātu mūsu visu zināšanas par mūziku un par tās ietekmi uz mums pašiem.