Mūzikas vēsture

Mūzika cilvēku kultūrās ir bijusi jau no laikiem pirms cilvēki bija izgudrojuši rakstību un apskatot dažādas kultūras ir redzams, ka pilnīgi visās kultūrās vienalga vai tās ir attīstījušās uz salas vai pilnīgi noslēgtas no apkārtējām civilizācijām, tomēr tajās visās ir izveidojusies kāda veida mūzika. Tas savukārt liek noprast to, ka mūzika ir viena no cilvēku izteiksmes pamatelementiem un tā ir radusies jau 50 tūkstošus gadu iepriekš Āfrikas reģionā pirms vēl cilvēki bija izplatījušies pa visu plašo zemeslodi. Visticamāk, ka mūsu senie senči jau pat pirms valodas iemācījās izteikt kādas primitīvas emocijas ar skaņām un tā tad arī varētu būt radusies pirmā mūzika, tieši tāpat, kā tas ir dzīvnieku pasaulē, kur dažādām dzīvnieku sugām ir savas pārošanās dziesmas, kā arī vienkārši saucieni un pat cīņas saucieni. Un, ja šādas līdzīgas skaņas izdvesa arī mūsu senie senči tad varētu būt, ka no tām tad arī izvēlās mūzika un mūzikas spēlēšana. Pirmais mūzikas instruments visticamāk ir bijusi paša cilvēka mute, jo ar muti ir iespējams izdot dažādas skaņas sākot no bļaušanas un svilpošanas līdz klikšķiem, klakšķiem un ūjināšanas. Visa mūzika kas ir tikusi veidota pirms rakstības tiek saukta par pirms-vēstures mūziku un mums nav nekādu patiesu pierādījumu, kāda šī mūzika varētu būt bijusi un kā tā tika spēlēta un cik bieži. Vienīgās pazīmes par šādas mūzikas eksistenci ir dažādu mūzikas instrumentu arheoloģiskie atradumi un mūzikas stilu nodošana no paaudzes paaudzē dažādās kultūrās kas ir izdzīvojušas vai nu līdz mūsdienām vai arī līdz tam laikam kad tika sākta rakstība.

Mūzika ir visu kultūru sastāvdaļa, bet katrai kultūrai mūzika var nozīmēt kaut ko citu un kur vienā kultūrā mūzika tiek izmantota priecīgos brīžos lai izrādītu prieku un laimi tur citā atkal mūzika var tikt spēlēta bēdu brīžos. Mūzikā vienmēr ir iespējams atpazīt katras noteiktās kultūras gan ekonomiskās gan socioloģiskās iezīmes un mūzikas vārdos ir iespējams atpazīt gan mūzikas mākslinieka raksturu un vēlmes gan arī mūzikas sarakstīšanas laika kopējo noskaņu un sociālo stāvokli. Ja padomājam, cik ļoti atšķiras mūsdienu mūzikas žanri no, piemēram, klasiskās mūzikas tad ir arī redzams cik ļoti cilvēki ir mainījušies šo dažu gadsimtu laikā un ja mēs varētu dzirdēt mūziku kas tika spēlēta pirms mūsu ēras tad tā būtu pavisam dīvaina pieredze, jo tā būtu pilnīgi nesaprotama tāpēc, ka mums ar šiem cilvēkiem, kas tad dzīvoja kopīga nebūtu praktiski nekā! Mūzikas attīstība iet līdzi ar cilvēku attīstību un ar katru gadu un katru gadu desmitu tiek veidotas aizvien jauni un jauni mūzikas paveidi jeb žanri un tas, kāda mūzika cilvēkiem patīk parāda kāds ir patreizējais cilvēku i=domu gājiens un kopējās emocijas. Padomājiet cik daudz mūziķu pasaulē katru gadu rada dziesmas, ko ikdienā klausās ļoti maza daļa no kopējās kultūras, jo lielākā daļa klausās tikai populāro mūziku, kas tad arī ir radīta tieši lai būtu pievilcīga visiem. Bet šie mazākie žanri tad ir ļoti daudz un dažādi un par tiem būtu iespējams sarakstīt vēl neskaitāmus šādus rakstus.

Galvenais ir jāsaprot, ka mūzika vienmēr ir gājusi kopā ar cilvēku un kopš mēs iemijāmies rakstīt tad šī mūzika ir palikusi klausoties to mēs varam iegūt nelielu ieskatu tajā, kāda dzīve bija agrāk. Un nākotnes cilvēki atskatoties uz mūsdienu populārajām dziesmām arī varēs tieši tāpat iedomāties, kāda dzīve bija mūsdienu laikmetā.